Es tevi vakar redzēju sapnī. Vismaz man likās, ka redzēju. Jocīgi, ka tikšanās bija tik īsa, bet es tik mierīga. Atceros, ka sēdēju ļaužu pārpildītā telpā. Bija svētki. Mani pasauca dziedāt uz skatuves, kur jocīgi sitot ritmu un viegli šūpojot galvas, muzikanti uzlika pašu sentimentālāko dziesmu, ko varēju iztēloties. Es nesāku dziedāt -  nē, jo pavērsu skatu un, telpā ienāci tu. Es sastingu - tad atslābu. Mazliet palēlinājās temps visam, kas notika man apkārt. Pēc mirkļa viss atkal iegāja ritmā.

Sapnis kā sapnis un tomēr - Tavās acīs ir kas tāds, ko gribās izdzīvot vēl un vēl.