Mīlestības ceļā vienmēr nonāk tikai izredzētie. Nejaušie- nekad. Jā, es tam ticu. Un ticu arī, ka spēja dāvāt prieku otram negaidot neko pretī ir labākā sajūta pasaulē. Un to, ka taureņi pakrūtē, arī īsti, bez plastmasas spārniem, ir iespējami. Un uzticība bez aizdomām. Un cieņa - par to vien, ka ir kāds, kas līdzās stāv. Tāpat ticu- nav lielākas brīvības, kā tīra sirdsapziņa laikā, kad tiekam mānīti ar virspusīgo, īslaicīgo, nepatieso.
Kamēr vien spēju vairot mīlestību sevī, dodot, cienot, neprasot, es spītīgi apgalvošu, ka laime nav lietās, bet sajūtās.