Ostā piestāj kuģi lielām burām

Mana ēna plaukstās tavējās

Mēs ar tevi laika ratu turam

Slīkstot sajūtās

Stāvu kaila tavā acu priekšā

Mazliet mulsums, mazliet tomēr bail

Tomēr zinu, sirds man saka priekšā

Saka, nepalaid.

Mūžīgi es tavās acīs degšu

Mūžīgi man tevis nepietiks

Un ja kādreiz laika upē lekšu

Mūžību ar tevi baudu tā man sniegs.

Ostā piestāj kuģi lielām burām

Mana ēna tavā atspulgā

Mēs ar tevi šonakt nenogursim

Reibstot sajūtās