No visām lietām, ko kadreiz esmu pazaudējusi, es zinu, ka Tevi es atgūšu atkal un atkal.

Vai es kādreiz spēšu palūkoties tev acīs kā cilvēks cilvēkam? Vai arī tavs rokasspiediens mūžīgi mūžos man atsauks atmiņā to pavasari pirms trim vasarām? Man,kā sapņotājai,ir visas tiesības saukt tevi par manas mīlestības verdzīgo kalpu, jo ik reizi, kad sila priedēm noliecas zari, es par tevi atceros.Un vai man taps piedots par maniem klusajiem sapņiem un iedomām? Vai tu man kādreiz spēsi piedot, ka nevaru tevi vienkārši palaist? Jo kas tad man paliks manā iedomu pasaules lugā? Tikai es un skumjas. Es un klusībā raudoša sirds.

Viss, kas man šodien riebjas ir saistīts ar tevi,nozēlojamais. Viss, kam vakar vajadzēja beigties, šodien tika paildzināts vēl par mirkli, un, es sabrūku turpat marmora klātajā foajē pie tavām kājām, nespējot ne piecelties, ne palūkoties tev acīs.Es tevi sadedzinu ar visām atmiņām un visu, kas ir bijis.
Tev tiek piedots.Par visu.

... Bet ja nu es nemaz negribu, lai tu mani palaid? Ja nu es negribu sakārtot savas domas un aizmirst par tevi? Ja nu es visu mūžu pārtiktu no tiem sapņiem un dažiem gramiem kopīgo mirkļu? Ja nu es esmu tavu jūtu narkomāne, kas negrib izārstēties no šīm gadiem iesēdušajām atmiņām? Un ja nu tu vispār par mani vairs nedomā? Jo tas taču būtu loģiski, tev ir tava mīlestība. Bet es savējo esmu atradusi tikai caur maldiem.
Ilūzijas nav laba lieta. Tās sagrauj līdz pēdējam.. Un es tajās dzīvoju, maldos jau otro, trešo , varbūt ceturto gadu, jo kā gan citādi. Citādi tu būtu mans līdz pēdējam. Vakar sapnī gan viss bija savādāk. Tas bija vairāk kā skaisti, tas bija tā, kā es ticu, ka varētu būt, jo ja mēs kaut ko ļoti ,ļoti vēlamies, tas taču piepildās, vai ne? Saki, ka piepildās...lūdzu,saki, ka piepildās..

Mana mīlestība sākas tur, kur beidzās tavējā un otrādāk.
Ja kaut ko dzīvē daram no visas sirds, bet nesanāk, tātad nav lemts, jo vai tad nav tā, ka tam, kam jānotiek, notiks arī bez mūsu vēlēšanās? Sakot-tātad bija lemts, mēs sevi mierinām, un ne jau tāpēc, ka rezultāts ir vēlams, bet gan tāpēc, ka paliek vieglāk, mums egoistiem. Arī man paliek vieglāk, šodien, rīt, parīt..