Tu teici, ka meklēt ceļu pie manis, 

Ir labākais lēmums, kas jāpieņem Tev,

Un arī to, ka Tu neesi tā radis,

Dzīvot ik dienu un nedēļu sev.

Tu teici, ka beigsies pali un tad,

Nāks pavasaris, atkušņi paies, 

Tu nāksi un ņemsi aiz rokas mūs,

Un neļausi visam tā salīt.

Bet pavasaris pienāca vakar jau,

Un kādēļ aiz loga joprojām līst?

No Tevis joprojam man ziņu nav,

Rētas - tās laikam mūžību dzīs.