Līdz ar pavasara pirmajiem ziediem, silti atplauka ari mana sirds. Tas nebija tevis dēļ, drīzāk sevis pašas. Šodien rāmi sēdēju zem zaļajām bērzu koka lapām un klusībā cerēju uz tavu līdzjūtību. Tā neatnāca, ari tevis nebija klāt. Man garām, kā katru saulainu pavasara gadu paskrēja atmiņu mirkļi, kā lavīna, nogāzās pār manu galvu un tik pat ātri aizsteigušies garām pameta manu prātu, atstājot tikai tukšas ilgas un vieglu, siltu cerību. Pavasarim ir divas labas īpašības-tas nomierina pēc ieilgušas ziemas, un, šī ir viena no reizēm,kas pierāda, ka visvairāk vārdu var pateikt vienkārši klusējot. Un otrā- tas iedvesmo. Vienkārši iedvesmo.