Pēc divām dienām un četrdesmit astoņām stundām mana cilvēkmīlestība pārvērtīsies par īstenību, mans skatiens par tavu atspulgu, smaids- par aizsargmasku bailēm. Ja nu tu tomēr izvēlēsies brīvību, kas man ir neapšaubāmi dārga, bet ne pati svarīgākā, tad es ļaušu tam visam iet, domām, sajūtām, atmiņām, lai nekas man neatgādinātu par tiem dažiem gramiem laimes, ko man deva tava klātbūtne. Vienmēr tik ļoti biedē patiesība, ka vari būt kādam tikai kārtējā pašapziņas celšanas deva. Gribētos tikko svaigi nopļautas zāles smaržu un nekādu saistību ar ārpasauli.