Bet tev taču manis nemaz nav žēl,vai ne?
Neatbildi.
Acīs,kur vienmēr mirdz prieks,šodien mirdz asaras,apaļas kā pogas,sāļas kā jūra,bezgalīgas kā ilgas.
Patiesībā man pat nav ko teikt, bet uzrakstot kļūst vieglāk, tas ir pārbaudīts.
Un ja nu beigās pēc kaut kā arī izklausās, tad varbūt der mēģināt salikt burtus par vārdiem,vārdus par teikumiem,teikumus par saturu,saturu par domu,domu par jēgu,jēgu par iemeslu un varbūt šis iemesls pamudinās tevi atjēgties no apātijas,kurā esi ieslīdzis.
Filozofija.Man tā vienkārši patīk.Pat ja sāp un pat ja skumji.Pat ja tā ir tikai mana un nevienam tā neliekas loģiska.
Paskaties apkārt.
Iemeslu ir tik daudz, bet pat neviens mazs, pavisam maziņš nemudina tevi domāt par mani, tad...tad šodien es beidzu un rīt turpināšu no jauna.
Nu nav iespējams atteikties no kārdinājuma par tevi rakstīt,domāt.
Tikai tas mani dara laimīgu.
Ilgas, sapņi, cerība...